Latvijas Sarkanais Krusts (LSK) ir nosūtījis Saeimas frakcijām likumprojektu, kas ļautu atjaunot vēsturiskās īpašumtiesības uz LSK īpašumiem, kas prettiesiski atņemti Latvijas okupācijas laikā 1940. gadā, kā arī aicinājis uzsākt tā izskatīšanu vēl Saeimas 13. sasaukuma laikā.
LSK, līdz ar sagatavoto likumprojektu, nosūtījusi vēstuli Saeimas frakcijām, neatkarīgajiem deputātiem un iesaistītajām pašvaldībām, aicinot bez turpmākas kavēšanās sākt risināt LSK īpašuma tiesību atjaunošanu uz tā vēsturiskajiem īpašumiem. LSK joprojām nav atjaunotas īpašuma tiesības uz vairākiem desmitiem Latvijas okupācijas laikā prettiesiski atņemtajiem īpašumiem.
Lai sekmētu vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu un papildus nodrošinātu iespēju LSK iespējami pilnīgāk sasniegt tā darbības mērķus un uzdevumus, likumprojekts paredz bez atlīdzības nodot LSK atsevišķus īpašumus, kas tam piederējuši iepriekš. Ņemot vērā LSK īpašumu patreizējā statusa sarežģītību, likumprojektā iekļauti tie bijušie seši LSK īpašumi, kuru restitūcija potenciāli var tikt īstenota salīdzinoši vienkāršākā veidā. Starp tiem ir Rehabilitācijas centrs Tērvete, īpašums Smiltenē, kas patreiz darbojas kā Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca, Latvijas Universitātei piederošs īpašums Rīgā un īpašums Aizkraukles novada Pļaviņās. Turklāt LSK uzsver, ka pēc īpašumu restitūcijas nodrošinās šo īpašumu turpmāku uzturēšanu un darbību, nepārtraucot īpašumos esošo pakalpojumu sniegšanu, t.sk. nodrošinot esošās darbavietas, sociālos pakalpojumus.
LSK sākotnēji tika nodibināta 1918. gada 20. novembrī un tās kā neatkarīgas biedrības darbība tika pārtraukta 1940. gadā līdz ar Latvijas okupāciju. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas 1991. gadā tika atjaunota LSK pilnvērtīga darbība, nodrošinot iespēju tai turpināt darbu kā 1918. gadā dibinātās biedrības tiesību un saistību pārņēmējai, kā arī tā ir atzīta kā pilntiesīga Starptautiskā Sarkanā Krusta Federācijai piederīga nacionālā biedrība.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā visi LSK īpašumi tika nacionalizēti, t.sk. nekustamais īpašums, slimnīcas, māsu skolas, sanatorijas, veselības punkti, ārstniecības līdzekļu noliktavas, darbnīcas u.c. Laika gaitā īpašumi vairākkārt ir mainījuši piederību, nokļuvuši citu institūciju un pašvaldību pārziņā, daļa no tiem ir tikusi pārdota, to pārdošanu iepriekš nesaskaņojot ar LSK, daļa ir atgriezta LSK.
Ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992. gada 15. decembra lēmumu tika noteikts izstrādāt speciālu likumu par sabiedrisko organizāciju īpašumtiesību atjaunošanu, uzdevums bija jāveic līdz 1993. gada 1. februārim, taču šāds speciāls likums līdz šim brīdim nav ticis izstrādāts un pieņemts. Jau kopš 1991. gada LSK vairākkārtīgi ir vērsusies dažādās valsts institūcijās, norādot uz savu vēlmi un tiesībām atjaunot vēsturisko taisnīgumu, bet šis jautājums līdz galam tā arī nav ticis atrisināts.
Vēstulē norādīts, ka kopējie starptautiskie procesi rosina beidzot risināt radušos situāciju saprātīgā un miermīlīgā ceļā, nodrošinot tiesiskumu un personu vienlīdzīgumu nacionalizēto īpašumu atgūšanā, kā arī novēršot tālāku LSK piederējušo īpašumu atsavināšanu (nodošanu) trešajām personām. LSK norāda, ka līdzīgi procesi norisinās arī citās postpadomju valstīs, piemēram, Igaunijā un Lietuvā, kur tiek rasti visai veiksmīgi risinājumi, t.sk. dialogā par īpašumu apmaiņas vai citām neatgriežamu īpašumu kompensācijas versijām.
Par LSK
Biedrība „Latvijas Sarkanais Krusts” (LSK) ir viena no senākajām un lielākajām biedru un brīvprātīgo organizācijām Latvijā, kas jau kopš tās dibināšanas – 1918. gada 20. novembra – sniedz palīdzību grūtībās nonākušiem cilvēkiem. LSK darbība aptver visu Latvijas teritoriju, kur pietuvināti iedzīvotājiem pakalpojumus nodrošina 14 LSK reģionālās komitejas. LSK šobrīd ir ap 4200 biedru, ap 1300 brīvprātīgo, ap 2000 darbinieku, kas ikdienā nodarbojas ar sociālā atbalsta sniegšanu, pirmās palīdzības apmācības, humāno palīdzību, uztur 20 sociālās aprūpes centrus, veicina bezatlīdzības asinsdonoru kustību, veic aprūpi mājās, palīdz bēģļiem un patvēruma meklētājiem, sniedz pirmo palīdzību un reaģē ārkārtas situācijās u.c., tā darbojas kā palīgs valsts un pašvaldības institūcijām.