Šā gada 21. oktobrī, turpinot kā svētkus atzīmēt ikvienu satikšanās reizi, Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatnes (LSKJ) Rīgas centra nodaļas brīvprātīgie atkal devās ciemos uz Rīgas sociālās aprūpes centru „Mežciems”, lai kopā ar centra iemītniekiem vēlreiz nonāktu pie atziņas, ka nevajag daudz, lai būtu priecīgāk un gaišāk.
Tiekoties lielā un draudzīgā aplī, visiem bija iespēja iepazīstināt ar sevi, saucot savu vārdu un rakstura īpašību, kas sāktos ar konkrētā cilvēka vārda pirmo burtu. Tas ļāva pārliecināties, ka „Mežciema” ļaudis gan šajā uzdevumā, gan ikdienā ir gudri, sirsnīgi, mīļi, drosmīgi un citām cildinošām īpašībām apveltīti. Pēc iepazīšanās sekoja uzdevums „Ēdams – neēdams” reakcijas pārbaudei, ar kuru, jāteic, seniori tika galā lieliski. Apļa vidū stāvošais pamīšus pret kādu no sēdošajiem pasvieda gaisā mīkstu spilvenu, saucot ēdamu vai neēdamu lietu. Aplī sēdošā uzdevums – noķert spilvenu, ja lieta ēdama, un raidīt atpakaļ, ja neēdama. Sākot no sviesta līdz līdz pat galdiem un krēsliem – nosaukto lietu amplitūda bija plaša, spēles dalībnieki ļāvās fantāzijai, un apļa vidū kā spilvena sviedēji nonāca ne vien LSKJ brīvprātīgie, bet arī „Mežciema” pārstāvji. Ēdiena tematika atspoguļojās arī nākamajā rotaļā „Varde un mušas”. Šajā reizē aplī stāvošajam nepieciešams uzminēt, kurš no sēdošajiem ir „varde”, kamēr pārējie – „mušas” –, kuras „varde notver”, izbāžot vien mēli un īslaicīgi parādot to kādai no „mušām”. Rotaļas dalībniekiem savā starpā par lomu sadalījumu jāvienojas, kamēr aplī stāvošais to neredz. Ar „vardēm” un „mušām” gan neveicās tik viegli, jo dažkārt „varde” mēli rādīja visiem un visu laiku, kamēr „mušas” izvairījās no „vardes”, neraidot tās virzienā skatienu.
Tā kā prāts visiem jau kādu laiku bija asināts, tas nozīmēja, ka par ēdienu ne vien jārunā, bet tas arī jābauda, tāpēc tālāk sekoja dzērieni un karstmaizītes, par kuru sagatavošanu rotaļu laikā cītīgi rūpējās LSKJ brīvprātīgās. Uzkodas kopīgās tikšanās laikā tika nodrošinātas Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas „Nākam ciemos!” ietvaros. Cienājoties ar karstmaizēm, seniori atminējās arī savas mīļākās dziesmas, kuras tikšanās noslēgumā tika arī izdziedātas, piemēram, „Vecpiebalgas ūdensrozes”. Dziesmu kamolā vēl ir daudz, tāpēc – uz tikšanos „Mežciemā” atkal citu reizi!
