Ņemot vērā meteorologu prognozēto karstumu šajās dienās, aicinām neaizmirst par piesardzību: izvēlies atbilstošu apģērbu, uzņem pietiekamā daudzumā šķidrumu un centies neuzturēties dienas vidū ilgstoši karstajā saulē.
KO DARĪT?
- Ja iespējams, neuzturies ilgstoši atklātā saulē, nesporto laikā, kad karstums ir visintensīvākais (no plkst. 11:00 līdz plkst. 15:00);
- Velc cepuri un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes, ieteicams no kokvilnas auduma, uz ielām turies vairāk ēnas pusē, paņem līdzi pietiekamu daudzumu ūdens;
- Palielini izdzertā šķidruma daudzumu un padzeries pirms sāk mocīt slāpes. Pamīšus dzer vēsu ūdeni ar augļu sulu vai minerālūdeni, dzeramo ūdeni. Atceries, alkohols, stipra kafija un tēja pastiprina dehidratāciju jeb ķermeņa atūdeņošanos;
- Ja uz ielas paliek pārāk karsti, meklē atvēsinājumu veikalos, kafejnīcās u.c. telpās ar kondicionēšanas iekārtām;
- Lieto saules aizsargkrēmus, lai neapdegtu āda;
- Lai atvēsinātos, ej vēsā dušā, vannā vai norīvējies ar slapju dvieli.
PIRMĀ PALĪDZĪBA PĀRKARŠANAS GADĪJUMĀ
- novieto cietušo vēsākā vietā vai ēnā pusguļus;
- atģērb cietušo;
- mitrini ar vēsu ūdeni cietušā pieri, kaklu, krūtis;
- dod dzert vēsu ūdeni;
- vēdini, dzesē, radi gaisa plūsmu;
- ja nepieciešams, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību
KĀ IZSAUKT PALĪDZĪBU
Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, konsultējies ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika zvani uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās no plkst. 17.00 – 08.00 no rīta, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti). Bet, ja veselības stāvoklis pasliktinās un parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji vai samaņas zudums – zvani 113 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.
Karstajās dienās riskam īpaši būs pakļauti:
- Gados vecāki cilvēki, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem un kuri dzīvo vieni;
- Mazi bērni, īpaši tie, kuri jaunāki par vienu gadu;
- Slimnieki, kuri ir piesaistīti pie gultas un ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību;
- Cilvēki, kuri slimo ar hroniskām slimībām, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām, garīgās veselības traucējumiem;
- Cilvēki, kuri lieto noteiktus medikamentus;
- Cilvēki, kuri veic fiziskas aktivitātes (aktīvi sporto, strādā smagu, fizisku darbu).
Īpaši uzmanīgiem jābūt, rūpējoties par maziem bērniem – raugies, lai bērns regulāri padzertos. Nekādā gadījumā neatstāj bērnus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās. Uzmani, lai bērns nepārkarstu guļot. Atceries, ka mazuļa ratiņi vai stāvošas, nevēdinātas mašīnas salons var pārvērsties par „siltumnīcu” un bērns pārkarsis var iet bojā. Bērns var pārkarst arī guļot smacīgās un karstās iekštelpās.
Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā jāatceras lietot savi pastāvīgi lietojamie medikamenti. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties – nodrošiniet telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu.
Izvairies no ilgstošas un fiziskas piepūles saulē dienas karstākajā laikā, piemēram, darba uz lauka vai aktīvas un ilgstošas sportošanas!
Vairāk ieteikumu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta preses relīzē ŠEIT.
https://www.youtube.com/watch?v=n61Pv8txzFw