Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu, ka sniedzam vislabāko pieredzi mūsu tīmekļa vietnē. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes. Lasīt vairāk

 

2019 – 2022: Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu nodrošināšana patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu

Kontaktinformācija: Sabiedrības integrācijas fonds Kontaktinformācija: Biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts”

Karīna Dzene

Programmas koordinatore

Tālr. 67078226

e-pasts: karina.dzene@sif.gov.lv

Gundega Rupenheite

Projekta vadītāja

Tālr. 28379100

e-pasts: gundega.rupenheite@redcross.lv

Biedrība „Latvijas Sarkanais Krusts” (LSK) 2019. gada 1. decembrī, noslēdzot jaunu līgumu, turpina sniegt sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu. Pakalpojumu paredzēts sniegt līdz 2022. gada 30. novembrim.

Pakalpojuma sniegšanas periods: 2019. gada 1. decembris – 2022. gada 30. novembris

Priekšmets: sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu nodrošināšana patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu.

Mērķis: nodrošināt sociālekonomiskā iekļaušanas procesa īstenošanu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu, lai paaugstinātu personas sociālās funkcionēšanas spējas un integrāciju sabiedrībā.

Mērķa grupa: patvēruma meklētāji un personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu, kas nepārsniedz 12 mēnešus pēc šā statusa iegūšanas dienas.

Pakalpojuma sniegšanas vieta: Latvija

Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojums patvēruma meklētāju un personu ar bēgļa vai alternatīvo statusu tiek sniegts Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Dažādības veicināšana” (Nr. 9.1.4.4./16/I/001) ietvaros. Finansējums tika piešķirts no Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts budžeta. Vairāk par aktivitāti šeit. Vairāk par projektu šeit.

Maijā sociālā darbinieka un sociālā mentora atbalstu saņēmuši 90 patvēruma meklētāji, personas ar bēgļa un alternatīvo statusu

Publicēts 05.06.2020.

Biedrība „Latvijas Sarkanais Krusts” (LSK) jau pusgadu, sākot no 2019. gada 1. decembra, pamatojoties uz 2019. gada 4. novembra iepirkuma līgumu ar SIF par „Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu nodrošināšanu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu”, sniedz atbalstu patvēruma meklētājiem, kas dzīvo Patvēruma meklētāju centrā (PMC), Muceniekos, un personām, kuras ieguvušas bēgļa vai alternatīvo statusu un dzīvo ārpus PMC.

Gan maija mēnesī, gan vidēji pusgada laikā pakalpojumu sniedza 2 sociālie darbinieki un 11 sociālie mentori. Sociālo darbinieku un sociālo mentoru pakalpojumu 2020. gada maijā saņēma 90 klienti,  no kuriem 19 klienti patstāvīgi dzīvo ārpus Patvēruma meklētāju  centra, visi – Rīgā. Vidēji pusgada laikā mēnesī tika apkalpoti 85 klienti.

Klientu vidū maija mēnesī bija 21 sieviete, 36 vīrieši un 33 bērni, no kuriem 22 ir skolēni. Pusgada laikā apkalpoti 32% sieviešu un 68% vīriešu. Proporcionāli  tas ir ļoti līdzīgs sieviešu un vīriešu skaits kā 2018. gadā un 2019. gadā, kad LSK sniedza šo pakalpojumu, gan arī š.g. maija mēnesī.

Šī perioda laikā vidējais klientu vecums (vecuma grupā no 18-60) bija 33 gadi, savukārt kopējais klientu vidējais vecums – 26 gadi, kas arī ir ļoti līdzīgs iepriekšējos gados novērotajam.

Līdzīgi kā iepriekšējos periodos un pēdējā pusgada laikā, tostarp maijā, galvenās klientu izcelsmes valstis bija Azerbaidžāna, Krievija, Gruzija, Afganistāna, Ēģipte, Irāna u.c.

Maijā sociālie darbinieki un sociālie mentori, sadarbībā ar vecākiem un skolām, turpināja palīdzēt skolēniem attālināti mācīties un sekmīgi pabeigt skolu. Maija mēnesī klientu vidū bija 22 skolēni, kas mācās, sākot no 2. līdz 11. klasei.

LSK turpināja sniegt psihoemocionālu, informatīvu un praktisku palīdzību klientiem, kuri cieš no postraumatiskā sindroma, tādejādi mazinot personu trauksmi un palīdzot rast risinājumus sociāli izolētiem, bez sociālā atbalsta esošiem cilvēkiem un cilvēkiem, kuriem ir grūtības izprast esošo situāciju un atbilstoši reaģēt gan savas atšķirīgās kultūrvēsturiskās izcelsmes, gan izglītības un valodas barjeras dēļ.

Tāpat, LSK maijā turpināja regulāri informēt klientus par noteikto kārtību un izmaiņām valstī saistībā ar COVID-19 vīrusa izplatību, dalīt klientiem informatīvus materiālus par piesardzības veidiem, lai preventīvi novērstu klientu saslimšanu ar šo vīrusu. Neviens klients uz 01.06.2020. nav saslimis ar COVID-19. Turklāt, saistībā ar valdības pieņemto noteikumu par sejas masku izmantošanu, pārvietojoties sabiedriskajā transportā, LSK izdalīja maskas patstāvīgi dzīvojošiem klientiem.

LSK maija mēnesī turpināja sadarboties ar valsts iestādēm, vietējām un ārvalstu nevalstiskajām organizācijām, piemēram, biedrību “Gribu palīdzēt bēgļiem”, biedrību “Patvērums “Drošā māja””, Tulku koordinācijas centru, Latvijas Cilvēktiesību centru, Starptautiskās migrācijas organizācijas Latvijā pārstāvniecību, ANO Bēgļu aģentūru (UNHCR), Rīgas mācību iestādēm, kurās mācās klientu bērni. Veiksmīga sadarbība izveidojās ar Ropažu novada vidusskolu, kurā tika uzņemts viens pamatskolas sagatavošanas grupas skolēns, patvēruma meklētājs.

Maija mēnesī PMLP statusu nepiešķīra nevienam klientam, taču lēma par lietas izskatīšanas pagarinājumu diviem klientiem.  PMLP atteikumu par statusa saņemšanu saņēma 4 Krievijas un 2 Pakistānas pilsoņi, savukārt negatīvs Administratīvais tiesas lēmums par statusa piešķiršanu bija 1 Gruzijas un 4 Tadžikistānas pilsoņiem. Uz 31.05.2020. Administratīvo tiesu pēc PMLP pārsūdzētā lēmuma gaida 23 klienti.

LSK ir sagatavojis informatīvu ziņojumu par pusgadā (no 2019. gada 1. decembra līdz 2020. gada 1. jūnijam) paveikto programmas ietvaros, kas lejupielādējams ŠEIT, kā arī publicēts LSK Facebook lapā  un Sabiedrības integrācijas fonda mājas lapā.

Sociālie darbinieki un sociālie mentori, ārkārtas situācijas laikā, īpašu uzmanību velta bēgļu ģimenēm ar bērniem – skolēniem, kuri turpina mācības attālināti

Publicēts 05.05.2020.

2020. gada aprīlī, īstenojot Sabiedrības integrācijas fonda projekta “Dažādības veicināšana” aktivitāti “Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu nodrošināšanu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu”, biedrības „Latvijas Sarkanais Krusts” (LSK) 2 sociālie darbinieki un 11 sociālie mentori nodrošināja sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu. Sociālo darbinieku un sociālo mentoru pakalpojumu 2020. gada aprīlī saņēma 90 klienti, no kuriem 19 patstāvīgi dzīvo ārpus Patvēruma meklētāju centra (PMC), Muceniekos. Klientu vidū bija 22 sievietes, 35 vīrieši un 33 bērni, no kuriem 22 ir skolēni.

Aprīlī lielā mērā aizvadīts, turpinot strādāt valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas režīmā, kas noteikta Koronavīrusa COVID-19 izplatības dēļ. Īpaša uzmanība no sociālo darbinieku un sociālo mentoru puses tika pievērsta ģimenēm ar bērniem – skolēniem, kuri turpina mācības attālināti.

LSK klientu vidū ir 22 skolēni, no kuriem viens ir uzsācis sagatavošanās mācības Ropažu novada sākumskolas programmā. Skolēni mācās, sākot no 2. līdz pat 11. klasei. Pārsvarā skolēni no PMC mācās Rīgas 93. vidusskolā, savukārt tie, kas patstāvīgi dzīvo ārpus PMC, mācās mazākumtautību skolās.

Vislielākais izaicinājums saistībā ar attālināto mācīšanos skolēniem ir latviešu valoda, īpaši patvēruma meklētāju bērniem. Lielākoties skolēni nav spējīgi patstāvīgi apgūt uzdoto mācību vielu, kas kavē mājasdarbu izpildi latviešu valodas barjeras un interneta lietošanas zemo prasmju dēļ. Diemžēl arī bērnu vecāki nav spējīgi palīdzēt savām atvasēm zemo prasmju un valodas barjeras dēļ. Līdz ar to, lai sekmētu skolēnu mācību procesu, notiek intensīva LSK sociālo darbinieku un sociālo mentoru sadarbība ar skolotājiem, klases audzinātājiem, skolu vadību un ģimenēm.

Sociālie mentori regulāri palīdz bērniem izprast uzdoto mācību vielu un bieži vien arī izpildīt mājasdarbus. Novērots, ka bērniem trūkst līdzšinējā tiešā kontakta ar skolotāju, kura skaidrojumi iepriekš palīdzējuši mācību procesā, kā arī trūkst asistenta atbalsta, kas tika nodrošināts skolā, bet nav pieejams attālinātā mācību procesā. Tāpat mentori regulāri izmanto skolēnu “e-klases” vietni, lai sekotu līdzi mācību procesam. Novērots, ka pārsvarā e-klasē pieejamas formālas norādes par mājasdarbu pildīšanu, taču bieži iztrūkst komunikācija saistībā ar bērnu mācību procesu – piemēram, neskaidrību apzināšana vai papildus informācijas sniegšana izpratnes veicināšanai.

Šai skolēnu grupai nepieciešami padziļināti skaidrojumi saistībā ar mācību vielu, tādēļ novērtējam pedagogus, kuri izrāda iniciatīvu, sazinoties ar sociālo mentoru, noskaidro, kāda palīdzība nepieciešama saistībā ar mācību vielas apguvi, kā arī piemēro uzdevumus atbilstoši skolēnu sagatavotībai un spējām. Piemēram, vienā no skolām Rīgā mācās 2 bērni (1. un 3. klase), kas jau ieguvuši statusu un Latvijā dzīvo apmēram gadu. Mācības atsevišķos priekšmetos notiek, izmantojot saziņas rīku “Skype”, kas atvieglo komunikāciju starp bērniem un skolotāju. Skolotāji ir ļoti pretimnākoši – regulāri interesējas par mācību procesu, individuāli konsultē bērnu māti, lai veicinātu viņas spēju palīdzēt bērniem. Šādas prakses īstenošana būtu atbalstāma arī citās mācību iestādēs, kurās mācās bēgļu un patvēruma meklētāju bērni. Turklāt liels atbalsts minētajai ģimenei, kur abus bērnus māte audzina viena, bija Britu Padomes pārstāvniecības Latvijā sarūpētais portatīvais dators mājasdarbu pildīšanai. Pirms tam ģimenes rīcībā bija tikai viedtālrunis, kas apgrūtināja attālināto mācību procesu. Jāatzīmē, ka PMC ir pieejami seši datori, ko mācībām var izmantot patvēruma meklētāju bērni, taču ārpus PMC dzīvojošām, statusu saņēmušām personām nereti datori nav pieejami.

Ārkārtas situācijas izsludināšana kļuvusi par lielu izaicinājumu tiem bērniem, kuri mācības uzsākuši laikā, kad izglītības iestādes strādā attālināti. Tādi ir 4 skolēni, viens no tiem mācās sākumskolas sagatavošanas grupiņā. Šiem skolēniem iztrūkst iepriekšējā mācību pieredze – kontakts ar skolotājiem vai jaunajiem klases biedriem, nav zināšanu un izpratnes par e-klases portāla lietošanu, kā arī nepietiekošas latviešu valodas prasmes. Šī situācija ir izaicinājums arī sociālajiem mentoriem, jo šādā gadījumā vienlaikus jāskaidro mācīšanās procesu un jāmotivē aktīvi iesaistīties gan bērnus, gan viņu vecākus. Kā pozitīvu piemēru var minēt sadarbību ar Ropažu novada vidusskolas vadību, kas bijusi ļoti pretimnākoša vienam no bērniem, kas uzsāka attālinātās mācības sākumskolas sagatavošanas grupiņā. Skolas vadība interesējās, kas bērnam nepieciešams, lai varētu uzsākt mācības, kā rezultātā bērns tika nodrošināts ar mācībām nepieciešamām lietām, kas tika atvestas uz PMC.

Esam konstatējuši, ka vieglāk mācīties attālināti ir bērniem, kuriem ir krievu valodas zināšanas, tas atvieglo savstarpējo komunikāciju ar skolotājiem un sociālajiem mentoriem ar bērniem. Taču mentori strādā arī ar ģimenēm, kurā nav neviena starpvaloda – nedz krievu, nedz angļu. Mentori noskaidro uzdevumus no skolotājiem, tad ar tulka palīdzību tos pārtulko vecākiem un bērniem, tādā veidā sekmējot mācīšanās procesu un vielas uztveri. Nereti bērni un vecāki papildus izmanto interneta rīku “Google translate”, kas rada pārpratumus, jo bieži tulkojums nav kvalitatīvs.

Īpaši grūti apgūt mācību vielu ir vecāko klašu skolēniem. Piemēram, turku ģimenes 9. klases skolniece ir ļoti motivēta mācīties, visus uzdotos uzdevumus patstāvīgi cenšas tulkot ar interneta rīka “Google translate” palīdzību, tulkojumu izprast un izpildīt uzdevumus. Taču tas ir liels izaicinājums, jo 9. klases priekšmetu tēmas ir sarežģītas un intensīvas. Lai arī savstarpējā komunikācija starp skolu, ģimeni un mentoru tiek nodrošināta regulāri, praktisku uzdevumu veikšana, piemēram mājturības vai vizuālās mākslas priekšmetos, tiek veikta sekmīgi, taču eksakto zinātņu priekšmetu skaidrošana mēdz būt apgrūtināta un līdz ar to tas negatīvi ietekmē sekmes.

Papildus atbalstam skolēniem LSK speciālisti turpina sniegt psihoemocionālu, informatīvu un praktisku palīdzību klientiem, tādejādi mazinot personu trauksmi un palīdzot rast risinājumus sociālās funkcionēšanas paaugstināšanai, proti, palīdz izprast esošo situāciju un atbilstoši reaģēt gan savas atšķirīgās kultūrvēsturiskās izcelsmes, gan izglītības līmeņa, gan valodas barjeras dēļ.

Tāpat LSK turpina regulāri informēt klientus par noteikto kārtību vai izmaiņām valstī saistībā ar COVID-19 vīrusa izplatību, tostarp Islama reliģijas ticīgo klientu vidū ir izplatījusi Pasaules Veselības organizācijas sagatavotos materiālus – pagaidu vadlīnijas saistībā ar drošu praksi Ramadāna laikā (23. aprīlis – 23. maijs) krievu, angļu, arābu un ķīniešu valodās.

LSK aprīlī turpināja sadarboties gan ar valsts, gan nevalstiskajām organizācijām (Latviešu valodas aģentūra, biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” u.c.).

Aprīļa mēnesī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde piešķīra alternatīvo statusu vienam Krievijas pilsonim, savukārt atteica statusu 4 klientiem no Azerbaidžānas un Ķīnas.

Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojums tiek nodrošināts Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Dažādības veicināšana” (Nr. 9.1.4.4./16/I/001) ietvaros. Finansējums 85% apmērā piešķirts no Eiropas Sociālā fonda un 15% finansē Latvijas valsts.

Martā sociālā darbinieka un sociālā mentora atbalstu  saņēmuši  81 patvēruma meklētājs, bēgļi un personas ar alternatīvo statusu

Publicēts 08.04.2020.

2020. gada marta mēnesī biedrības „Latvijas Sarkanais Krusts” (LSK) 2 sociālie darbinieki un 11 sociālie mentori nodrošināja sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu. Sociālo darbinieku un sociālo mentoru pakalpojumu 2020. gada martā saņēma 81 klients,  no kuriem 19 klienti patstāvīgi dzīvo ārpus Patvēruma meklētāju centrs, Muceniekos (PMC). Klientu vidū bija 18 sievietes, 31 vīrieši un 32 bērni.

Pirms valstī izsludinātā ārkārtas stāvokļa koronavīrusa COVID-19 izplatības ierobežošanai, pakalpojuma sniegšana patvēruma meklētājiem un bēgļiem PMC un ārpus tā notika kā ierasts. Tika sniegta palīdzība primāro vajadzību nodrošināšanā (pierakstīšana pie ārsta, došanās uz veselības aprūpes iestādēm, sadzīvisku jautājumu risināšana, formalitāšu kārtošana u.c.). Klienti tika pavadīti uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), lai kārtotu uzturēšanās atļaujas, uz bankām, lai atvērtu kontu. Tāpat, mentori kopā ar klientiem devās uz Sociālo dienestu, sadarbojās ar Bāriņtiesu u.tml.

Pēc ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī, LSK veica izmaiņas pakalpojuma sniegšanas formātā, īpaši, kas attiecas uz sadarbību ar dažādām institūcijām, kas pakalpojumus klientiem sāka nodrošināt attālināti – telefoniski vai elektroniski. Sociālie mentori un sociālie darbinieki ieguldīja lielu darbu, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem, t.i. – palīdzēja klientiem elektroniski noformēt iesniegumus un dokumentus un nosūtīt tos adresātiem ar Latvijas Pasta vai vietnes “e-Latvija” starpniecību.

LSK sniegtā pakalpojuma apjoms būtiski pieauga, jo bez ierastajiem pienākumiem, papildus tika sniegta un skaidrota aktuālā informācija par valstī izsludināto ārkārtas stāvokli, pieņemtajiem noteikumiem, ierobežojumiem, palīdzības saņemšanas iespējām, par sekām, noteikumus neievērošanas gadījumā.

Izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā ļoti nozīmīga bija sociālo darbinieku un mentoru loma, sniedzot informatīvu un praktisku palīdzību klientiem, kuri jau tā cieš no postraumatiskā sindroma, tādejādi mazinot personu trauksmi un palīdzot rast risinājumus sociāli izolētiem, bez sociālā atbalsta esošiem cilvēkiem un cilvēkiem, kuriem ir grūtības izprast esošo situāciju un atbilstoši reaģēt, gan savas atšķirīgās kultūrvēsturiskās izcelsmes, izglītības un valodas barjeras dēļ.

Tāpat, LSK regulāri informēja klientus par visām izmaiņām valstī, pakalpojumu sniedzēju darbu, sabiedriskā transporta grafika izmaiņām, skolu darbību,  veica skaidrojošu darbu, saistībā ar COVID-19 vīrusa prevenciju, lai klienti, ievērojot visas rekomendācijas, spētu sevi pasargāt, vienlaikus  neapdraudot apkārtējos. Saziņā ar veselības iestādēm, mentori izmantoja tulku palīdzību, tādā veidā informējot klientus (tie, kas dzīvo ārpus PMC)  par vizīšu atcelšanu, par plānveida manipulāciju pārcelšanu. Kopā ar veselības iestādēm, klienti ar mentoru palīdzību, vienojās par jauniem pieraksta datumiem. Mentori veica skaidrojošo darbu ar klientiem, kuri ir neizpratnē par veselības pakalpojumu ierobežošanu.

Informatīvie materiāli pieejami šeit:

latviešu valodā,
angļu valodā,
krievu valodā,
turku, arābu un dari valodās.

Sociālie mentori, sadarbībā ar skolām, ieguldīja lielu darbu, lai klientiem (skolēniem) attālināt palīdzētu pildīt mājasdarbus – gan PMC (ievērojot visus drošības pasākumus), gan ārpus centra dzīvojošajiem. Sadarbojoties ar sociālajiem dienestiem, maznodrošinātie un trūcīgie klienti, kas dzīvo ārpus PMC tika informēti par pašvaldību sociālo dienestu sniegto palīdzību.

Sociālie darbinieki turpināja katra klienta sociālā gadījuma vadību, papildus pievēršot uzmanību sociālā darba aspektiem krīzes situācijā un monitorējot klientu psihoemocionālo stabilitāti krīzes apstākļos un sniedza papildus nepieciešamo atbalstu.

Marta mēnesī PMLP nevienam no klientiem nepiešķīra bēgļa vai alternatīvo statusu, savukārt, 4 klientiem no Mongolijas, Uzbekistānas, Azerbaidžānas un Gruzijas PMLP atteica bēgļa vai alternatīvo statusa piešķiršanu.

Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojums tiek nodrošināts Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Dažādības veicināšana” (Nr. 9.1.4.4./16/I/001) ietvaros. Finansējums 85% apmērā piešķirts no Eiropas Sociālā fonda un 15% finansē Latvijas valsts.

 

Bēgļiem un patvēruma meklētājiem sniedz informāciju saistībā ar COVID-19 izplatību Latvijā

Publicēts 23.03.2020.

Kopš Latvijā izsludināta ārkārtas situācija saistībā ar COVID-19 Koronavīrusa izplatību, LSK sociālie darbinieki un sociālie mentori regulāri sniedz informāciju par drošības pasākumiem bēgļiem un patvēruma meklētājiem, kas dzīvo Patvēruma meklētāju centrā, Muceniekos (80 cilvēku, no tiem 11 skolēni) un patstāvīgi ārpus tā – Rīgā (19 cilvēku, no tiem 6 skolēni).

Biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts” (LSK) ir izstrādājusi informatīvos materiālus par preventīviem aizsardzības pasākumiem, kā arī par rīcību, ja cilvēkam ir aizdomas par inficēšanos ar vīrusu. Tā pieejama latviešuangļu un krievu valodās. Lai uzlabotu arī to klientu informētību, kuri nerunā šajās trīs valodās, LSK uzrunājis Tulku koordinācijas centru, kas atbalstījis informatīvo materiālu iztulkošanu uz turku un arābu valodām, kurās runā lielākā daļa no mērķa grupas. Tiklīdz informācija būs iztulkota, to publicēsim LSK mājaslapā www.redcross.lv un Facebook profilā: Latvijas Sarkanais Krusts/ Latvian Red Cross

Turklāt, LSK mentori ir sazinājušies ar skolām, kurās mācās bēgļu un patvēruma meklētāju bērni. Sākot no šodienas, 23. marta, visi bērni turpina mācīties attālināti, pēc tādiem pašiem nosacījumiem kā vietējie Latvijas bērni, izmantojot pieejamās viedierīces. Sociālie mentori uztur komunikāciju ar skolu vadību, lai nepieciešamības gadījumā varētu palīdzēt savstarpējā komunikācijā ar bērniem un viņu vecākiem. Sociālie darbinieki un mentori palīdz bērniem gan uz vietas Patvēruma meklētāju centrā, Muceniekos, gan Rīgā dzīvojošajiem bērniem sākotnēji izpildīt uzdotos attālinātos mājas uzdevumus.

 

79 patvēruma meklētāji, bēgļi un personas ar alternatīvo statusu saņēmuši Sociālā darbinieka un sociālā mentora atbalstu 2020.gada februārī

Publicēts 04.03.2020.

Sabiedrības integrācijas fonda īstenotajā projekta “Dažādības veicināšana” aktivitātē “Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu nodrošināšanu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu” 2020.gada februārī biedrības „Latvijas Sarkanais Krusts” (LSK) nodrošināja sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu 79 klientiem (15 sievietes, 35 vīrieši un 29 bērni). 58 klienti dzīvo Patvēruma meklētāju centrā Muceniekos un 21 klients dzīvo patstāvīgi ārpus (Rīgā). Pakalpojumu nodrošināja 2 sociālie darbinieki un 12 sociālie mentori.

Patvēruma meklētājiem un bēgļiem gan Muceniekos, gan ārpus centra LSK sociālie darbinieki un sociālie mentori turpināja nodrošināt primāro vajadzību apmierināšanu – apģērba un sadzīves preču sagādi, klientu pierakstīšanu pie ārstiem un kopīgu došanos uz veselības aprūpes iestādēm, sniedza palīdzību sadzīvisku problēmu risināšanā, kā arī formalitāšu kārtošanā, piemēram, klientu pavadīšanu uz PMLP, uzturēšanās atļauju kārtošanu, banku kontu atvēršanu. Sociālie mentori un sociālie darbinieki devās kopā uz Sociālajiem dienestiem, lai noformētu dažādus pabalstus un saņemtu konsultācijas, kā arī regulāri tikās ar Ropažu novada Bāriņtiesu divu nepilngadīgo (nepavadīto)  patvēruma meklētāju interešu un tiesību pārstāvniecībai. Vienai ģimenei, kas februāra mēnesī ieguva bēgļa statusu, LSK palīdzēja pārcelties no PMC uz jauno dzīvesvietu.

Turpinājās arī sadarbība ar biedrību “Gribu palīdzēt bēgļiem”, kas ziedoja vienai statusu saņēmušai pusaudzei ārsta izrakstītus vitamīnus, ko ģimene pati nevarēja iegādāties. Tāpat, turpinājās sadarbība ar Rīgas Starptautisko skolu, kur patvēruma meklētāju un statusu ieguvušo ģimeņu bērni turpina vienreiz nedēļā apgūt angļu valodu.

LSK ir uzsākusies veiksmīga sadarbība ar Latvijas Basketbola Savienību. Četriem patvēruma meklētājiem LBS ziedoja biļetes uz Latvijas – Bosnijas un Hercogovinas EuroBasket 2021 kvalifikācijas turnīra spēli 21. februārī.

Februāra mēnesī pozitīvu PMLP lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu saņēma viens klients. PMLP atteikumu (negatīvu lēmumu) piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu saņēma 15 klienti no Mongolijas, Tadžikijas, Krievijas, Azerbaidžānas un Ēģiptes. Savukārt negatīvus Administratīvās tiesas lēmums par alternatīvā vai bēgļa  statusa piešķiršanu saņēma divi klienti.

Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojums tiek nodrošināts Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Dažādības veicināšana” (Nr. 9.1.4.4./16/I/001) ietvaros. Finansējums 85% apmērā piešķirts no Eiropas Sociālā fonda un 15% finansē Latvijas valsts.

2020. janvārī sociālā darbinieka un mentora atbalstu saņēmuši 81 patvēruma meklētājs, bēgļi un personas ar alternatīvo statusu

Publicēts 11.02.2020.

2020. gada janvāra mēnesī biedrības „Latvijas Sarkanais Krusts” (LSK) 2 sociālie darbinieki un 11 sociālie mentori nodrošināja sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu. Sociālo darbinieku un sociālo mentoru pakalpojumu 2020. gada  janvārī saņēma 81 klients, no kuriem 12 klienti patstāvīgi dzīvo ārpus PMC. Klientu vidū bija 15 sievietes, 37 vīrieši un 29 bērni.

Patvēruma meklētājiem un bēgļiem gan Muceniekos, gan ārpus centra LSK sociālie darbinieki un sociālie mentori turpināja nodrošināt primāro vajadzību apmierināšanu – apģērba un sadzīves preču sagādi, klientu pierakstīšanu pie ārstiem un kopīgu došanos uz veselības aprūpes iestādēm, sniedza palīdzību sadzīvisku problēmu risināšanā, kā arī formalitāšu kārtošanā, piemēram, klientu pavadīšanu uz PMLP, uzturēšanās atļauju kārtošanu, banku kontu atvēršanu, iesniegumu par pabalstu saņemšanu noformēšanu. Tāpat, kopā ar klientiem devās uz Sociālo dienestu un palīdzēja jaunās dzīvesvietas iekārtošanā.

Janvāra mēnesī PMLP atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu saņēma 2 klienti no Indijas. Viens negatīvs Administratīvās tiesas lēmums saņemts par alternatīvā vai bēgļa statusa nepiešķiršanu klientam no Baltkrievijas.

Janvāra sākumā, LSK, starptautiskā projekta „AVAIL” ietvaros, noorganizēja patvēruma meklētāju un bēgļu ģimenēm ekskursiju uz bērnu atrakciju parku „Džungļi” un „Lido” atpūtas parku, savukārt janvāra beigās patvēruma meklētāji tika aicināti piedalīties „Pasaules virtuves dienās” , pagatavojot savas valsts nacionālos ēdienus. Sociālie mentori bija sagatavojuši viktorīnu par Latviju un visām valstīm, no kurām piedalījās patvēruma meklētāji (Pakistāna, Krievija, Irāka, Tadžikistāna, Mongolija u.c.). Pasaules virtuves dienas notika Ropažu novada multifunkcionālajā hallē, kur bērniem bija iespēja piedalīties arī burbuļu pūšanā un balonu locīšanā.

Lai stiprinātu Latvijas Sarkanā Krusta sociālo darbinieku un sociālo mentoru kapacitāti, janvārī notika apmācības par starpkultūras komunikācijas jautājumiem, ar ko ikdienā strādā sociālie darbinieki un mentori,  to pasniedza pieredzējusi starpkultūru eksperte Inese Lazda-Mazula.

Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojums tiek nodrošināts Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Dažādības veicināšana” (Nr. 9.1.4.4./16/I/001) ietvaros. Finansējums 85% apmērā piešķirts no Eiropas Sociālā fonda un 15% finansē Latvijas valsts.

Decembrī sociālā darbinieka un sociālā mentora atbalstu saņēmuši 90 patvēruma meklētāji, bēgļi un personas ar alternatīvo statusu

Publicēts 16.01.2020.

Biedrība „Latvijas Sarkanais Krusts” (LSK), 2019. gada 1. decembrī noslēdzot jaunu līgumu ar Sabiedrības integrācijas fondu, turpina sniegt sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu. Pakalpojumu paredzēts sniegt līdz 2022. gada 30. novembrim.

2019. gada decembrī LSK 2 sociālie darbinieki un 11 sociālie mentori nodrošināja sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu. Sociālo darbinieku un sociālo mentoru pakalpojumu saņēma 90 klienti, no tiem – 79, kas uzturējās Patvēruma meklētāju centrā Muceniekos (PMC), un 11 personas, kas patstāvīgi dzīvo Rīgā, no tiem: 18 sievietes, 41 vīrieši, 31 bērni.

Patvēruma meklētājiem un bēgļiem LSK sociālie darbinieki un sociālie mentori decembra mēnesī turpināja nodrošināt psihoemocionālo palīdzību un primāro vajadzību apmierināšanu, sagādājot drēbes, apavus un citas sadzīvei nepieciešamā lietas no LSK resursiem. Šajā ziemas mēnesī siltās drēbes un zābakus ziedoja arī daudzas privātpersonas.

Decembrī bēgļa statusu saņēma 3 klienti no Azerbaidžānas, PMLP lēmumu par statusa nepiešķiršanu saņēma 5 klienti no Nigērijas un Šrilankas. Administratīvās tiesas lēmumu par alternatīvā vai bēgļa statusa nepiešķiršanu saņēma 5 klienti no Azerbaidžānas.

Decembra mēnesī, līdz ar jaunā pakalpojuma uzsākšanu, turpinājās dažādas patvērumu meklētāju un bēgļu integrācijas aktivitātes. Sociālo mentoru pavadībā vairāk kā 60 patvēruma meklētājiem bija iespēja doties uz Boulinga centru Rīgā un pavadīt vairākas stundas, spēlējot boulingu. Decembrī tika organizēta arī gleznošanas meistarklase patvēruma meklētāju centrā, kurā bija iespējams apgūt gleznošanas iemaņas.

Sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu un biedrību “Gribu palīdzēt bēgļiem”, patvēruma meklētāju un bēgļu ģimenēm bija iespēja iepazīties ar Ziemassvētku svinēšanas tradīciju, kinoteātrī noskatoties bērnu multfilmu un saņemot ziedotāju saziedotās individuālās dāvaniņas.

Sadarbībā ar Ropažu novada pašvaldības dienas centru, neilgi pirms Ziemassvētkiem Mucenieku multifunkcionālajā hallē norisinājās Ziemassvētku kartiņu pagatavošanas radošā darbnīca un piparkūku cepšana, kurā piedalījās gan bērni, gan pieaugušie.

Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojums tiek nodrošināts Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Dažādības veicināšana” (Nr. 9.1.4.4./16/I/001) ietvaros. Finansējums 85% apmērā piešķirts no Eiropas Sociālā fonda un 15% finansē Latvijas valsts.

Sociālie darbinieki un sociālie mentori, ārkārtas situācijas laikā, īpašu uzmanību velta

bēgļu ģimenēm ar bērniem – skolēniem, kuri turpina mācības attālināti

2020. gada aprīlī, īstenojot Sabiedrības integrācijas fonda projekta “Dažādības veicināšana” aktivitāti “Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu nodrošināšanu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu”, biedrības „Latvijas Sarkanais Krusts” (LSK) 2 sociālie darbinieki un 11 sociālie mentori nodrošināja sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu. Sociālo darbinieku un sociālo mentoru pakalpojumu 2020. gada aprīlī saņēma 90 klienti, no kuriem 19 patstāvīgi dzīvo ārpus Patvēruma meklētāju centra (PMC), Muceniekos. Klientu vidū bija 22 sievietes, 35 vīrieši un 33 bērni, no kuriem 22 ir skolēni.

Aprīlī lielā mērā aizvadīts, turpinot strādāt valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas režīmā, kas noteikta Koronavīrusa COVID-19 izplatības dēļ. Īpaša uzmanība no sociālo darbinieku un sociālo mentoru puses tika pievērsta ģimenēm ar bērniem – skolēniem, kuri turpina mācības attālināti.

LSK klientu vidū ir 22 skolēni, no kuriem viens ir uzsācis sagatavošanās mācības Ropažu novada sākumskolas programmā. Skolēni mācās, sākot no 2. līdz pat 11. klasei. Pārsvarā skolēni no PMC mācās Rīgas 93. vidusskolā, savukārt tie, kas patstāvīgi dzīvo ārpus PMC, mācās mazākumtautību skolās.

Vislielākais izaicinājums saistībā ar attālināto mācīšanos skolēniem ir latviešu valoda, īpaši patvēruma meklētāju bērniem. Lielākoties skolēni nav spējīgi patstāvīgi apgūt uzdoto mācību vielu, kas kavē mājasdarbu izpildi latviešu valodas barjeras un interneta lietošanas zemo prasmju dēļ. Diemžēl arī bērnu vecāki nav spējīgi palīdzēt savām atvasēm zemo prasmju un valodas barjeras dēļ. Līdz ar to, lai sekmētu skolēnu mācību procesu, notiek intensīva LSK sociālo darbinieku un sociālo mentoru sadarbība ar skolotājiem, klases audzinātājiem, skolu vadību un ģimenēm.

Sociālie mentori regulāri palīdz bērniem izprast uzdoto mācību vielu un bieži vien arī izpildīt mājasdarbus. Novērots, ka bērniem trūkst līdzšinējā tiešā kontakta ar skolotāju, kura skaidrojumi iepriekš palīdzējuši mācību procesā, kā arī trūkst asistenta atbalsta, kas tika nodrošināts skolā, bet nav pieejams attālinātā mācību procesā. Tāpat mentori regulāri izmanto skolēnu “e-klases” vietni, lai sekotu līdzi mācību procesam. Novērots, ka pārsvarā e-klasē pieejamas formālas norādes par mājasdarbu pildīšanu, taču bieži iztrūkst komunikācija saistībā ar bērnu mācību procesu – piemēram, neskaidrību apzināšana vai papildus informācijas sniegšana izpratnes veicināšanai.

Šai skolēnu grupai nepieciešami padziļināti skaidrojumi saistībā ar mācību vielu, tādēļ novērtējam pedagogus, kuri izrāda iniciatīvu, sazinoties ar sociālo mentoru, noskaidro, kāda palīdzība nepieciešama saistībā ar mācību vielas apguvi, kā arī piemēro uzdevumus atbilstoši skolēnu sagatavotībai un spējām. Piemēram, vienā no skolām Rīgā mācās 2 bērni (1. un 3. klase), kas jau ieguvuši statusu un Latvijā dzīvo apmēram gadu. Mācības atsevišķos priekšmetos notiek, izmantojot saziņas rīku “Skype”, kas atvieglo komunikāciju starp bērniem un skolotāju. Skolotāji ir ļoti pretimnākoši – regulāri interesējas par mācību procesu, individuāli konsultē bērnu māti, lai veicinātu viņas spēju palīdzēt bērniem. Šādas prakses īstenošana būtu atbalstāma arī citās mācību iestādēs, kurās mācās bēgļu un patvēruma meklētāju bērni. Turklāt liels atbalsts minētajai ģimenei, kur abus bērnus māte audzina viena, bija Britu Padomes pārstāvniecības Latvijā sarūpētais portatīvais dators mājasdarbu pildīšanai. Pirms tam ģimenes rīcībā bija tikai viedtālrunis, kas apgrūtināja attālināto mācību procesu. Jāatzīmē, ka PMC ir pieejami seši datori, ko mācībām var izmantot patvēruma meklētāju bērni, taču ārpus PMC dzīvojošām, statusu saņēmušām personām nereti datori nav pieejami.

Ārkārtas situācijas izsludināšana kļuvusi par lielu izaicinājumu tiem bērniem, kuri mācības uzsākuši laikā, kad izglītības iestādes strādā attālināti. Tādi ir 4 skolēni, viens no tiem mācās sākumskolas sagatavošanas grupiņā. Šiem skolēniem iztrūkst iepriekšējā mācību pieredze – kontakts ar skolotājiem vai jaunajiem klases biedriem, nav zināšanu un izpratnes par e-klases portāla lietošanu, kā arī nepietiekošas latviešu valodas prasmes. Šī situācija ir izaicinājums arī sociālajiem mentoriem, jo šādā gadījumā vienlaikus jāskaidro mācīšanās procesu un jāmotivē aktīvi iesaistīties gan bērnus, gan viņu vecākus. Kā pozitīvu piemēru var minēt sadarbību ar Ropažu novada vidusskolas vadību, kas bijusi ļoti pretimnākoša vienam no bērniem, kas uzsāka attālinātās mācības sākumskolas sagatavošanas grupiņā. Skolas vadība interesējās, kas bērnam nepieciešams, lai varētu uzsākt mācības, kā rezultātā bērns tika nodrošināts ar mācībām nepieciešamām lietām, kas tika atvestas uz PMC.

Esam konstatējuši, ka vieglāk mācīties attālināti ir bērniem, kuriem ir krievu valodas zināšanas, tas atvieglo savstarpējo komunikāciju ar skolotājiem un sociālajiem mentoriem ar bērniem. Taču mentori strādā arī ar ģimenēm, kurā nav neviena starpvaloda – nedz krievu, nedz angļu. Mentori noskaidro uzdevumus no skolotājiem, tad ar tulka palīdzību tos pārtulko vecākiem un bērniem, tādā veidā sekmējot mācīšanās procesu un vielas uztveri. Nereti bērni un vecāki papildus izmanto interneta rīku “Google translate”, kas rada pārpratumus, jo bieži tulkojums nav kvalitatīvs.

Īpaši grūti apgūt mācību vielu ir vecāko klašu skolēniem. Piemēram, turku ģimenes 9. klases skolniece ir ļoti motivēta mācīties, visus uzdotos uzdevumus patstāvīgi cenšas tulkot ar interneta rīka “Google translate” palīdzību, tulkojumu izprast un izpildīt uzdevumus. Taču tas ir liels izaicinājums, jo 9. klases priekšmetu tēmas ir sarežģītas un intensīvas. Lai arī savstarpējā komunikācija starp skolu, ģimeni un mentoru tiek nodrošināta regulāri, praktisku uzdevumu veikšana, piemēram mājturības vai vizuālās mākslas priekšmetos, tiek veikta sekmīgi, taču eksakto zinātņu priekšmetu skaidrošana mēdz būt apgrūtināta un līdz ar to tas negatīvi ietekmē sekmes.

Papildus atbalstam skolēniem LSK speciālisti turpina sniegt psihoemocionālu, informatīvu un praktisku palīdzību klientiem, tādejādi mazinot personu trauksmi un palīdzot rast risinājumus sociālās funkcionēšanas paaugstināšanai, proti, palīdz izprast esošo situāciju un atbilstoši reaģēt gan savas atšķirīgās kultūrvēsturiskās izcelsmes, gan izglītības līmeņa, gan valodas barjeras dēļ.

Tāpat LSK turpina regulāri informēt klientus par noteikto kārtību vai izmaiņām valstī saistībā ar COVID-19 vīrusa izplatību, tostarp Islama reliģijas ticīgo klientu vidū ir izplatījusi Pasaules Veselības organizācijas sagatavotos materiālus – pagaidu vadlīnijas saistībā ar drošu praksi Ramadāna laikā (23. aprīlis – 23. maijs) krievu, angļu, arābu un ķīniešu valodās.

LSK aprīlī turpināja sadarboties gan ar valsts, gan nevalstiskajām organizācijām (Latviešu valodas aģentūra, biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” u.c.).

Aprīļa mēnesī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde piešķīra alternatīvo statusu vienam Krievijas pilsonim, savukārt atteica statusu 4 klientiem no Azerbaidžānas un Ķīnas.

Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojums tiek nodrošināts Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Dažādības veicināšana” (Nr. 9.1.4.4./16/I/001) ietvaros. Finansējums 85% apmērā piešķirts no Eiropas Sociālā fonda un 15% finansē Latvijas valsts.